Lūkas 7:1—50
7 Kad Jēzus bija beidzis runāt ar cilvēkiem, viņš aizgāja uz Kapernaumu.
2 Tur kāda virsnieka* kalps, kas tam bija dārgs, bija ļoti slims, jau tuvu nāvei.+
3 Dzirdējis par Jēzu, virsnieks sūtīja pie viņa jūdu vecākos, lai tie lūgtu viņu atnākt un izdziedināt kalpu.
4 Tie ieradās pie Jēzus un dedzīgi viņu lūdza: ”Šis cilvēks ir tā vērts, ka tu viņam palīdzi,
5 jo viņš mīl mūsu tautu un pat ir uzcēlis mums sinagogu.”
6 Tad Jēzus devās tiem līdzi. Kad viņš jau bija netālu no mājas, virsnieks sūtīja viņam pretī savus draugus, lai tie teiktu: ”Kungs, neapgrūtini sevi, jo es neesmu cienīgs, ka tu nāc zem mana jumta.+
7 Es arī neuzskatīju, ka esmu tā vērts, lai pats nāktu pie tevis. Saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels.
8 Jo arī es esmu padots citiem, un man pašam ir pakļauti kareivji, un, kad es vienam saku: ”Ej!”, viņš iet, un citam: ”Nāc!”, viņš nāk, un savam kalpam: ”Dari to!”, viņš dara.”
9 To dzirdēdams, Jēzus brīnījās par viņu. Pagriezies pret ļaudīm, kas viņam sekoja, Jēzus teica: ”Es jums saku: pat Izraēlā es neesmu atradis tik stipru ticību.”+
10 Kad tie, ko virsnieks bija sūtījis, atgriezās mājās, viņi ieraudzīja kalpu jau veselu.+
11 Drīz pēc tam Jēzus devās uz pilsētu, ko sauc par Naini, un viņam līdzi gāja viņa mācekļi un daudz ļaužu.
12 Kad viņš tuvojās pilsētas vārtiem, no pilsētas ārā nesa kādu mirušo, kas bija savas mātes vienīgais dēls,+ turklāt viņa māte bija atraitne. Kopā ar šo sievieti gāja liels pulks pilsētnieku.
13 Viņu ieraudzījis, Kungs iežēlojās+ un teica: ”Neraudi!”+
14 Viņš piegāja klāt, aizskāra nestuves un, kad nesēji apstājās, sacīja: ”Jaunekli, es tev saku: celies!”+
15 Tad mirušais piecēlās sēdus un sāka runāt, un Jēzus to atdeva mātei.+
16 Visus pārņēma bijība, un tie slavēja Dievu, teikdami: ”Liels pravietis ir parādījies mūsu vidū.+ Dievs ir apžēlojies par savu tautu.”+
17 Ziņas par viņu izplatījās pa visu to apkārtni un pa visu Jūdeju.
18 Jāņa mācekļi to visu pastāstīja Jānim.+
19 Tad Jānis pasauca divus no saviem mācekļiem un sūtīja tos pie Kunga jautāt: ”Vai tu esi tas, kam jānāk,+ vai arī mums jāgaida kāds cits?”
20 Atnākuši pie Jēzus, šie vīri teica: ”Jānis Kristītājs mūs ir sūtījis pie tevis jautāt: ”Vai tu esi tas, kam jānāk, vai arī mums jāgaida kāds cits?””
21 Tobrīd Jēzus daudzus dziedināja,+ atbrīvodams tos no dažādām slimībām un ļauniem gariem, un daudziem akliem dāvāja redzi.
22 Viņš atbildēja tiem diviem: ”Ejiet un pastāstiet Jānim, ko esat redzējuši un dzirdējuši: aklie redz,+ klibie staigā, spitālīgie tiek dziedināti, kurlie dzird,+ mirušie tiek celti augšā, un trūcīgajiem tiek stāstīta labā vēsts.+
23 Laimīgs ir tas, kurš par mani nešaubās*.”+
24 Kad Jāņa sūtņi bija aizgājuši, Jēzus, vērsdamies pie ļaužu pulkiem, sāka runāt par Jāni: ”Ko jūs gājāt skatīties tuksnesī? Vēja šūpotu niedri?+
25 Ko jūs gribējāt ieraudzīt? Cilvēku smalkās drēbēs?+ Tie, kas valkā krāšņus tērpus un dzīvo greznībā, taču ir ķēniņu pilīs.
26 Ko tad jūs gājāt skatīties? Vai pravieti? Tā gan, un es jums saku — viņš ir daudz vairāk nekā pravietis.+
27 Tieši par viņu ir rakstīts: ”Es sūtīšu tev pa priekšu savu vēstnesi, kas tev sagatavos ceļu.”+
28 Es jums saku: no tiem, kas sievietēm dzimuši, neviens nav lielāks par Jāni, bet pat tas, kas ir mazākais Dieva valstībā, ir lielāks par viņu.”+
29 Kad to dzirdēja nodokļu ievācēji un citi ļaudis, ko Jānis bija kristījis,+ viņi atzina, ka Dievs ir taisns.
30 Bet farizeji un bauslības zinātāji, kas negribēja, lai Jānis viņus kristītu, neņēma vērā viņiem pausto Dieva gribu.+
31 Jēzus turpināja: ”Ar ko lai es salīdzinu šīs paaudzes cilvēkus? Kam tie ir līdzīgi?+
32 Tie līdzinās bērniem, kas sēž tirgus laukumā un sauc cits citam: ”Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt, mēs vaimanājām, bet jūs neraudājāt.”
33 Tā ir atnācis Jānis Kristītājs, kas nedz ēd maizi, nedz dzer vīnu,+ tomēr jūs sakāt: ”Viņā ir dēmons.”
34 Cilvēka dēls ēd un dzer, un nu jūs sakāt: ”Skat, kāds rīma un dzērājs, nodokļu ievācēju un grēcinieku draugs!”+
35 Bet par gudrību liecina visi tās darbi*.”+
36 Tad kāds farizejs aicināja Jēzu pie sevis uz cienastu, un viņš, iegājis farizeja mājā, apsēdās pie galda.
37 Kāda sieviete, kas pilsētā bija pazīstama kā grēciniece, uzzināja, ka viņš viesojas pie šī farizeja, un atnesa alabastra trauciņu ar smaržīgu eļļu.+
38 Nometusies ceļos pie Jēzus kājām, viņa raudāja, slacīja tās ar asarām un susināja ar saviem matiem. Viņa arī skūpstīja Jēzus kājas un lēja uz tām smaržīgo eļļu.
39 To redzēdams, farizejs, kas bija ielūdzis Jēzu, nodomāja: ”Ja viņš būtu pravietis, viņš zinātu, kas tā ir par sievieti, kas viņam pieskaras, — ka viņa ir grēciniece.”+
40 Bet Jēzus farizeju uzrunāja: ”Sīmani, man tev ir kas sakāms.” Tas teica: ”Saki, Skolotāj!”
41 ”Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki: viens viņam bija parādā piecsimt denāriju*, bet otrs piecdesmit.
42 Kad tie nespēja atmaksāt parādu, viņš abiem to augstsirdīgi atlaida. Kurš no tiem viņu mīlēs vairāk?”
43 Sīmanis atbildēja: ”Manuprāt, tas, kam viņš atlaida lielāku parādu.” Jēzus teica: ”Tu spried pareizi.”
44 Tad viņš pagriezās pret sievieti un teica Sīmanim: ”Vai redzi šo sievieti? Es ienācu tavā namā, bet tu neiedevi ūdeni, ar ko man nomazgāt kājas, turpretī viņa tās slacīja ar savām asarām un susināja ar saviem matiem.
45 Tu mani nesagaidīji ar skūpstu, bet viņa kopš brīža, kad es ienācu, nav pārstājusi skūpstīt manas kājas.
46 Tu nelēji man uz galvas eļļu, bet viņa iezieda ar smaržīgu eļļu manas kājas.
47 Tāpēc, es tev saku, viņas grēki, kaut arī to ir daudz*, ir piedoti,+ jo liela ir viņas mīlestība, bet tas, kam maz piedots, mīl maz.”
48 Tad viņš sievietei teica: ”Tavi grēki ir piedoti.”+
49 To dzirdot, tie, kas kopā ar viņu bija pie galda, sāka savā starpā runāt: ”Kas viņš ir, ka pat grēkus piedod?”+
50 Bet Jēzus teica sievietei: ”Tava ticība tevi ir izglābusi.+ Ej ar mieru!”
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”centuriona”. Centurions bija 100 kareivju komandieris romiešu karaspēkā.
^ Vai ”kurš manī nesaskata nekā, kas tam kļūtu par klupšanas akmeni”.
^ Burt. ”gudrību attaisno visi tās bērni”.
^ Sk. pielikumu B14.
^ Vai ”tie ir lieli”.
