Vai jūs zināt?

Kādā valodā runāja Jēzus?

Jautājumā par valodu, kādā runāja Jēzus, Bībeles komentētājiem ir atšķirīgi viedokļi. Spriežot pēc visa, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš runāja ebreju valodā un kādā aramiešu valodas dialektā. Kad Jēzus, ieradies Galilejas pilsētā Nācaretē, iegāja vietējā sinagogā un lasīja pravietojumu no Jesajas grāmatas, šo ebreju valodā rakstīto tekstu viņš acīmredzot lasīja ebrejiski. Bībelē nekas nav minēts par to, ka viņš būtu tulkojis šo fragmentu aramiešu valodā. (Lūkas 4:16—21.)

Par valodām, kas Jēzus laikā tika lietotas Palestīnā, arheologs profesors Ernests Raits rakstīja: ”Cik var spriest, galvenās sarunvalodas bija grieķu un aramiešu valoda.. Romiešu karavīrus un ierēdņus droši vien varēja dzirdēt sarunājamies latīņu valodā, savukārt ortodoksālie jūdi, ļoti iespējams, savās sarunās izmantoja vēlīnu senebreju valodas formu.” Ne velti uzraksts, kas pēc Pilāta pavēles tika piestiprināts pie Jēzus moku staba, bija veselās trijās valodās — ebreju, latīņu un grieķu. (Jāņa 19:20.)

Alens Milards grāmatā Discoveries From the Time of Jesus (Atklājumi no Jēzus laikiem) rakstīja: ”Romiešu pārvaldniekiem, ikdienā pildot savus dienesta pienākumus, noteikti bija jārunā grieķiski, un pilnīgi iespējams, ka Jēzus, kad viņš tika vests Pilāta priekšā, atbildēja uz jautājumiem grieķu valodā.” Kaut gan Bībelē mēs nevaram atrast tiešu apstiprinājumu šim pieņēmumam, interesanti atzīmēt, ka Bībelē nav nekādas norādes, kas liecinātu, ka sarunu starp Jēzu un Pilātu kāds būtu tulkojis. (Jāņa 18:28—40.)

”Mēs nevaram droši zināt, vai [Jēzus] prata grieķu un latīņu valodu, bet, mācīdams cilvēkus, viņš noteikti regulāri runāja vai nu aramiešu, vai ebreju valodā — tajā ebreju valodas formā, kurā runāja vienkāršie ļaudis un kurā bija jūtama spēcīga aramiešu valodas ietekme,” atzina profesors E. Raits. (Biblical Archaeology, 1962. gads, 243. lappuse.)

Cik lieli bija Jeruzalemes tempļa akmeņi?

Reiz kāds māceklis sacīja Jēzum par Jeruzalemes templi: ”Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas ēkas.” (Marka 13:1.) Interesanti uzzināt, cik lieli bija akmeņi, kas tika izmantoti tempļa būvniecībā.

Neilgi pirms tam, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, ķēniņš Hērods bija paplašinājis Tempļa kalnu, divreiz palielinādams tempļa teritoriju salīdzinājumā ar Salamana laikiem. Aptuveni 480 metru garā un 280 metru platā platforma, uz kuras atradās templis, bija lielākā cilvēku izbūvētā platforma senajā pasaulē. Daži tās celtniecībā izmantotie kaltie akmeņi bija 11 metru gari, 5 metrus plati un 3 metrus augsti. Vairāki akmeņi svēra pāri par 50 tonnām, un viens bija gandrīz 400 tonnu smags — kā norādīja kāds arheologs, šiem milzeņiem grūti atrast līdziniekus visā senajā pasaulē.

Atbildēdams uz mācekļa teikto, Jēzus sacīja: ”Vai tu visas šās lielās ēkas redzi? Tur akmens uz akmens netaps atstāts, kas netaptu nopostīts.” (Marka 13:2.) Daudzi no šiem milzīgajiem akmeņiem vēl aizvien ir redzami guļam tur, kur tie nokrita, kad mūsu ēras 70. gadā romiešu karavīri tos izlauza un novēla no kalna.

[Attēls 26. lpp.]

Jeruzalemes tempļa akmeņi, kas novelti no tempļa kalna