1. Kā izplatītais viedoklis par verdzību atšķiras no tā, kas pausts Romiešiem 6:22?

KRISTIEŠI ir nosaukti par vergiem, taču šī verdzība pašos pamatos atšķiras no daudzu cilvēku priekšstata par šo parādību. Vergs viņu prātā saistās ar kādu, kas tiek nežēlīgi pakļauts un apspiests un pieredz netaisnīgu izturēšanos. Taču Dieva iedvesmotajos Rakstos ir runa par verdzību, kas izpaužas kā labprātīga kalpošana mīlošam Kungam. Rakstīdams, ka kristieši ir ”kļuvuši par Dieva vergiem”, apustulis Pāvils norādīja, ka viņi veic svētu kalpošanu aiz mīlestības pret Dievu. (Rom. 6:22.) Ko šī verdzība sevī ietver? Kā nekļūt par Sātana un viņa pasaules vergiem? Un ko iegūst tie, kas uzticīgi kalpo Jehovam, būdami viņa vergi?

2. a) Kas izraēliešu vergu varēja pamudināt atteikties no iespējas iegūt brīvību? b) Kāpēc norādījums caurdurt verga ausi bija zīmīgs?

² No bauslības, ko Dievs deva izraēliešiem, var uzzināt, kādu verdzību Jehova no mums prasa. Ebreju tautības vergam septītajā kalpības gadā tika dāvāta brīvība. (2. Moz. 21:2.) Tomēr, ja vergs no sirds mīlēja savu kungu un vēlējās tam kalpot arī turpmāk, Jehova bija paredzējis šādu iespēju. Kungam vergs bija jāpieved pie durvīm vai to stabiem un ar īlenu bija jāizdur cauri viņa ausij. (2. Moz. 21:5, 6.) Norādījums caurdurt ausi ir zīmīgs. Ebreju valodā domu par paklausību izsaka vārds, kas apraksta arī dzirdēšanu un klausīšanos. Runa bija par kalpu, kas labprāt vēlējās arī turpmāk paklausīgi kalpot savam kungam. Tas mums palīdz saprast, ar ko ir saistīts mūsu lēmums atdot sevi Jehovam, — tas sevī ietver labprātīgu paklausību, kuras pamatā ir mīlestība pret Dievu.

3. Kāpēc kristieši dod solījumu kalpot Dievam?

³ Pirms kristīšanās mēs jau bijām izlēmuši kalpot  Jehovam un būt viņa vergi. Mūsu lēmums atdot sevi Jehovam bija balstīts uz mūsu vēlēšanos viņam paklausīt un pildīt viņa gribu. Neviens mūs nespieda to darīt. Pat tie, kas gados vēl ir jauni, tiek kristīti tikai pēc tam, kad personīgi ir devuši solījumu kalpot Jehovam, nevis kristījas vienkārši tādēļ, lai iepriecinātu vecākus. Solījumu kalpot Dievam kristieši dod tāpēc, ka mīl savu debesu Kungu — Jehovu. ”Tā ir mīlestība pret Dievu, ka pildām viņa likumus,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 5:3.)

4. Kas ir nepieciešams, lai mēs kļūtu par ”taisnības vergiem”?

⁴ Cik pateicīgi mēs esam Jehovam, ka varam būt viņa vergi! Ticība Kristus izpirkuma upurim mums ļauj atbrīvoties no grēka jūga. Kaut arī mēs joprojām esam nepilnīgi, mēs no brīvas gribas esam izlēmuši pakļauties Jehovas un Jēzus varai. Pāvils uz to skaidri norādīja vienā no savām Dieva iedvesmotajām vēstulēm: ”Uzskatiet, ka esat miruši grēkam, bet dzīvi Dievam, pateicoties Kristum Jēzum.” Pēc tam viņš izteica brīdinājumu: ”Vai nezināt, ka tad, ja jūs sevi nododat verdzībā un kādam paklausāt, jūs esat vergi tam, kam paklausāt: vai nu grēkam, kas ved nāvē, vai paklausībai, kas dod taisnību? Bet paldies Dievam, ka jūs, kas reiz bijāt grēka vergi, esat kļuvuši no sirds paklausīgi tam mācības paraugam, kam esat nodoti, un, atbrīvoti no grēka, jūs esat kļuvuši par taisnības vergiem.” (Rom. 6:11, 16—18.) Pievērsiet uzmanību, ka apustulis lietoja vārdus ”no sirds paklausīgi”. Kad izlemjam atdot sevi Jehovam, mēs kļūstam par ”taisnības vergiem”.

5. Kāda iekšēja cīņa mums visiem jāizcīna, un kāpēc?

⁵ Taču pastāv šķēršļi, kas traucē dzīvot saskaņā ar savu solījumu kalpot Jehovam. Mums ir jāizcīna divkārša cīņa. Pirmkārt, tā ir cīņa, par ko runāja Pāvils. ”Mans iekšējais cilvēks rod prieku Dieva bauslībā,” viņš rakstīja, ”bet savos locekļos es jūtu citu likumu, kas karo ar mana prāta likumu un sagūsta mani, pakļaujot grēka likumam, kas ir manos locekļos.” (Rom. 7:22, 23.) Arī mēs pastāvīgi izjūtam savu iedzimto nepilnību, tāpēc mums nemitīgi jācīnās ar miesīgām nosliecēm. Apustulis Pēteris mūs aicināja: ”Dzīvojiet kā brīvie — nevis kā tādi, kam brīvība ir tikai aizbildinājums, lai darītu ļaunu, bet kā Dieva kalpi.” (1. Pēt. 2:16.)

6., 7. Ko Sātans dara, lai pasaule izskatītos pievilcīgi?

⁶ Ir arī otra cīņa, kurā mēs esam iesaistīti, un tā ir cīņa ar šo pasauli, kas atrodas dēmonu ietekmē. Sātans, kas ir pasaules valdnieks, vērš pret mums savas bultas, mēģinādams salauzt mūsu uzticību Jehovam un Jēzum. Viņa mērķis ir mūs paverdzināt, un viņš mūs kārdina, lai mēs padotos viņa kaitīgajai ietekmei. (Nolasīt Efesiešiem 6:11, 12.) Piemēram, Sātans cenšas panākt, lai pasaule izskatītos pievilcīga un kārdinoša. Bet apustulis Jānis brīdināja: ”Kas mīl pasauli, tajā nav mīlestības pret Tēvu, jo viss, kas ir pasaulē, — miesas iekāre, acu iekāre un izrādīšanās ar savu mantu — nenāk no Tēva, bet ir no pasaules.” (1. Jāņa 2:15, 16.)

⁷ Tiekšanās pēc materiālās labklājības pasaulē ir plaši izplatīta. Sātans rosina cilvēkus domāt, ka nauda nodrošina laimi. Uz katra stūra ir pa lielveikalam; reklāmās tiek atainots dzīves stils, kura centrā ir īpašumi un atpūta;  ceļojumu aģentūras piedāvā doties uz eksotiskiem galamērķiem, bieži vien kopā ar cilvēkiem, kuriem ir pasaulīgs skatījums uz dzīvi. Visu laiku mēs tiekam mudināti ”uzlabot” savu dzīvi — bet vienmēr tikai pēc pasaules mērauklas.

8., 9. Kādas reālas briesmas pastāv, un kāpēc?

⁸ Runādams par tiem, kas pirmā gadsimta kristiešu draudzē bija pārņēmuši pasaulīgu domāšanu, Pēteris norādīja: ”Ar baudu viņi nododas pārmērībām pat gaišā dienas laikā. Viņi ir traipi un plankumi, kas tīksminās par savām maldu mācībām, kad kopā ar jums piedalās mielastos. [..] Viņi runā skanīgus, bet tukšus vārdus. Veicinādami miesas tieksmes un rīkodamies nekautrīgi, viņi vilina tos, kas tik tikko ir izbēguši no ļaudīm, kuri dzīvo maldos. Viņi sola tiem brīvību, bet paši ir pagrimuma vergi, jo tas, kuru kāds pievārē, kļūst par uzvarētāja vergu.” (2. Pēt. 2:13, 18, 19.)

⁹ Ja cilvēks apmierina ”acu iekāri”, viņš nekļūst brīvs. Gluži otrādi, viņš nonāk šīs pasaules neredzamā kunga, Sātana, varā. (1. Jāņa 5:19.) Pastāv ļoti reālas briesmas iekļūt materiālisma slazdā — un no šīs verdzības ir grūti atbrīvoties.

10., 11. Kam Sātans uzbrūk pirmām kārtām, un kādas problēmas var radīt pasaulē pieejamā izglītība?

¹⁰ Tāpat kā Ēdenē, arī mūsdienās Sātans pirmām kārtām uzbrūk tiem, kam trūkst pieredzes. Sevišķi bīstamā situācijā ir tie, kas ir gados jauni. Sātanam nepatīk, ja jaunieši — vai vispār jebkurš cilvēks — izlemj kalpot Jehovam. Dieva ienaidnieks gribētu, lai visi, kas ir devuši solījumu piederēt Jehovam, ar laiku atkāptos no uzticības viņam.

¹¹ Atgriezīsimies pie verga, kas piekrita, lai tiktu caurdurta viņa auss. Jādomā, šis vergs izjuta īslaicīgas sāpes, taču tās drīz vien pārgāja, toties viņam uz visu mūžu palika viņa kalpības zīme. Izvēlēties dzīvē tādu ceļu, kas jaunieti padara atšķirīgu no apkārtējiem, arī nav viegli, un varbūt tas pat ir sāpīgi. Sātans veicina priekšstatu, ka pasaulīga karjera var sagādāt gandarījumu, taču kristiešiem jāpatur prātā, cik svarīgi ir rūpēties par savām garīgajām  vajadzībām. ”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības,” mācīja Jēzus. (Mat. 5:3.) Kristieši dzīvo pēc Dieva, nevis pēc Sātana gribas. Viņi rod prieku Jehovas likumos un pārdomā tos dienu un nakti. (Nolasīt Psalmu 1:1—3.) Turpretī daudzas no mūsdienās pieejamajām izglītības programmām Jehovas kalpiem neatstāj daudz laika pārdomām un savu garīgo vajadzību apmierināšanai.

12. Kādas izvēles priekšā mūsdienās ir daudzi jaunieši?

¹² Ja kristietim bija pasaulīgs kungs, tas varēja apgrūtināt viņa dzīvi. Savā pirmajā vēstulē korintiešiem Pāvils jautāja: ”Vai tu esi aicināts, būdams vergs?” Pēc tam viņš deva padomu: ”Lai tas tevi neuztrauc. Taču, ja vari kļūt brīvs, izmanto šo iespēju!” (1. Kor. 7:21.) Priekšroka bija jādod brīvībai no verdzības. Mūsdienās daudzās zemēs izglītība līdz noteiktam vecumam ir obligāta, bet pēc tam izvēle ir jāizdara pašam. Ja jaunietis nolemtu turpināt izglītību, lai veidotu karjeru pasaulē, tas varētu ierobežot viņa brīvību tiekties pēc pilnas slodzes kalpošanas. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:23.)

13. Kāda izglītība var dot vislielāko labumu Jehovas kalpiem?

¹³ Pāvils brīdināja kristiešus Kolosās: ”Piesargieties, ka neviens jūs nesagūsta ar filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku tradīcijām, uz pasaules pamatprincipiem, nevis uz Kristu.” (Kol. 2:8.) ”Filozofija un tukša maldināšana, kas balstās uz cilvēku tradīcijām,” mūsdienās izpaužas pasaulīgā domāšanā, kas raksturīga daudziem intelektuāļiem. Augstākā izglītība piedāvā akadēmisku zināšanu apguvi, tāpēc augstskolu absolventiem bieži vien pietrūkst praktisku iemaņu, kas viņiem noderētu dažādās dzīves situācijās. Turpretī Jehovas kalpi izvēlas tādu izglītību, kas viņiem ļauj iegūt nepieciešamās prasmes, lai varētu dzīvot vienkārši un kalpot Dievam. Viņi nopietni uztver padomu, ko Pāvils deva Timotejam: ”Protams, dievbijība var dot lielu ieguvumu, ja esam pieticīgi. ..tāpēc, ja mums ir uzturs, apģērbs un pajumte, tad ar to mums pietiek.” (1. Tim. 6:6, 8.) Patiesie kristieši netiecas pēc akadēmiskiem grādiem un apzīmējumiem, ko pievienot savam vārdam, —  savas ”ieteikuma vēstules” viņi saņem, pēc iespējas lielākā mērā piedaloties sludināšanā. (Nolasīt 2. Korintiešiem 3:1—3.)

14. Kā Pāvils, spriežot pēc Filipiešiem 3:8, raudzījās uz iespēju būt Dieva un Kristus vergam?

¹⁴ Tieši tā rīkojās apustulis Pāvils. Viņš bija izglītojies pie jūdu bauslības skolotāja Gamaliēla kājām. Izglītību, ko Pāvils apguva, var salīdzināt ar mūsdienu augstskolas izglītību. Bet kā Pāvils raudzījās uz šo izglītību, ja to salīdzināja ar iespēju būt Dieva un Kristus vergam? Viņš rakstīja: ”Es visu uzskatu par zaudējumu, ņemot vērā, cik daudz pārākas ir zināšanas par manu Kungu Kristu Jēzu.” Pāvils turpināja: ”Viņa dēļ es to visu biju ar mieru zaudēt un uzskatu par atkritumiem, lai iegūtu Kristu.” (Filip. 3:8.) Šis vērtējums palīdz gados jauniem kristiešiem un viņu dievbijīgajiem vecākiem pieņemt gudrus lēmumus saistībā ar izglītību. (Sk. attēlus.)

15., 16. Kādu izglītību piedāvā Jehovas organizācija, un kas ir šīs izglītības centrā?

¹⁵ Kāda gaisotne valda daudzās augstākās izglītības iestādēs? Vai gan studentu vidū nav plaši izplatīta netikumība un dzeršana? Un vai augstskolās netiek aizstāvēta evolūcijas teorija? (Efes. 2:2.) Turpretī Jehovas organizācija piedāvā visaugstāko izglītības formu mierīgā vidē — kristiešu draudzē. Mums visiem ir iespēja katru nedēļu apmeklēt teokrātisko kalpošanas skolu. Tiek organizēti arī specializēti kursi neprecētiem pionieriem (Bībeles skola neprecētiem brāļiem) un precētiem pāriem, kas ir pionieri (Bībeles skola laulātiem pāriem). Šāda teokrātiska izglītība mums palīdz paklausīt savam debesu Kungam — Jehovam.

¹⁶ Bagātus garīgus dārgumus var atrast arī Sargtorņa tiešsaistes bibliotēkā un Pētīšanas palīgā Jehovas lieciniekiem. Šīs izglītības centrā ir Jehovas pielūgsme. Mēs mācāmies, kā palīdzēt cilvēkiem izlīgt ar Dievu. (2. Kor. 5:20.) Pēc tam viņi savukārt varēs mācīt citus. (2. Tim. 2:2.)

17. Kāds ir ieguvums, ja izvēlamies visaugstāko izglītību?

¹⁷ Jēzus līdzībā par talentiem abi uzticamie kalpi saņēma uzslavu un varēja priecāties kopā ar savu kungu, jo viņiem tika uzticēts papildu darbs. (Nolasīt Mateja 25:21, 23.) Ja izvēlamies visaugstāko izglītību, mēs jutīsimies priecīgi un saņemsim svētības. Par to pārliecinājās Maikls. Skolā viņš mācījās tik labi, ka skolotāji uzaicināja viņu uz sarunu, lai apspriestu viņa iespējas turpināt mācības augstskolā. Par pārsteigumu skolotājiem, Maikls izvēlējās īsu profesionālās apmācības kursu, kas viņam jau drīzumā ļāva uzturēt sevi pioniera kalpošanā. Vai viņam ir sajūta, ka viņš kaut ko ir zaudējis? ”Teokrātiskā izglītība, ko esmu saņēmis kā pionieris — un tagad arī kā draudzes vecākais —, ir bijusi nenovērtējama,” Maikls stāsta. ”Manas svētības un pienākumi kalpošanā ir nesalīdzināmi vērtīgāki par naudu, ko es būtu varējis nopelnīt. Es patiešām esmu priecīgs, ka izlēmu nemācīties augstskolā.”

18. Kas jūs mudina izvēlēties visaugstāko izglītību?

¹⁸ Visaugstākā izglītība ļauj izprast Dieva gribu un palīdz būt viņa vergiem. Tā paver iespēju ”tikt atbrīvotiem no iznīcības verdzības” un galu galā ”iegūt Dieva bērnu cildeno brīvību”. (Rom. 8:21.) Galvenais, mēs mācāmies, kā vislabāk apliecināt, ka mīlam savu debesu Kungu — Jehovu. (2. Moz. 21:5.)