Ja mūsu tuvinieks vai draugs cieš no depresijas vai līdzīgiem traucējumiem, mēs varam justies bezspēcīgi. Taču ir daudz kā tāda, ko mēs varam darīt, lai viņam palīdzētu un lai viņš justu, ka esam viņam līdzās.

”Ikvienam jābūt naskam klausīties.” (JĒKABA 1:⁠19.)

Viens no labākajiem veidiem, kā palīdzēt tuvam cilvēkam, kam ir emocionālās vai garīgās veselības traucējumi, ir viņu uzklausīt, kad viņš vēlas runāt. Nedomājiet, ka jums ir jāatbild uz visu, ko viņš saka. Aplieciniet, ka jūs uzmanīgi viņā klausāties. Centieties viņu izprast, izvairieties no pārsteidzīgiem secinājumiem un nenosodiet viņu. Atcerieties, ka viņš var pateikt kaut ko tādu, ko nemaz nedomā un vēlāk nožēlos. (Ījaba 6:​2, 3.)

”Mieriniet nomāktos.” (1. TESALONIKIEŠIEM 5:⁠14.)

Ja tuvinieku moka trauksme vai bezvērtības sajūta, varbūt nav viegli saprast, ko viņam teikt. Galvenais ir likt viņam sajust, ka viņš jums ir svarīgs.

”Īsts draugs vienmēr mīl draugu.” (SĀLAMANA PAMĀCĪBAS 17:⁠17.)

Piedāvājiet praktisku palīdzību. Nenospriediet, ka zināt, kāda palīdzība ir nepieciešama, bet pajautājiet, ko varat darīt. Ja tuviniekam vai draugam ir grūti pateikt, kas viņam ir vajadzīgs, piedāvājieties darīt kaut  ko kopā — doties pastaigā, iepirkties, tīrīt māju vai darīt kaut ko citu. (Galatiešiem 6:⁠2.)

”Esiet pacietīgi!” (1. TESALONIKIEŠIEM 5:⁠14.)

Ja jūsu draugs vai tuvinieks, kas cieš no garīgās veselības problēmām, kādā brīdī nevēlas runāt, aplieciniet viņam, ka tad, kad viņam radīsies vēlme pastāstīt par savām izjūtām, jūs viņu labprāt uzklausīsiet. Viņš var izdarīt vai pateikt kaut ko tādu, kas jūs sāpina, atcelt jūsu kopīgos plānus vai kļūt viegli aizkaitināms. Esiet pacietīgi un saprotoši. (Sālamana pamācības 18:⁠24.)

”Es cenšos būt draudzene, uz kuru var paļauties. Lai gan es nevaru atrisināt savas draudzenes problēmas, es vienmēr esmu gatava viņu uzklausīt. Dažkārt viss, kas ir nepieciešams, lai viņa justos labāk, ir iejūtīgs klausītājs.” (Fāra a, kuras draudzene cieš no ēšanas traucējumiem, trauksmes un klīniskās depresijas.)

”Man ir laba draudzene, kas uzaicināja mani ciemos. Viņa sagaidīja mani ar cienastu un izturējās pret mani ļoti sirsnīgi, tāpēc man bija viegli izkratīt viņai savu sirdi, un pēc šīs ciemošanās es jutos daudz labāk.” (Hauna, kas slimo ar klīnisko depresiju.)

”Pacietībai ir liela nozīme. Kad manas sievas rīcība mani sarūgtina, es sev atgādinu, ka šādas rīcības iemesls ir viņas slimība. Tas man palīdz būt saprotošākam un nesadusmoties.” (Džeikobs, kura sievai ir klīniskā depresija.)

”Sieva vienmēr man ir blakus un mani atbalsta. Kad es trauksmes dēļ jūtos slikti, viņa to ņem vērā un neuzstāj, lai es darītu kaut ko tādu, ko es nespēju. Nereti tas nozīmē, ka viņai no kaut kā ir jāatsakās. Viņas nesavtība un pašaizliedzība padara viņu par īstu dārgakmeni.” (Enriko, kas cīnās ar trauksmi.)