CILVĒKI IR UNIKĀLI. MĒS VARAM RAKSTĪT, ZĪMĒT, RADĪT UN DOMĀT PAR BŪTISKĀKAJIEM DZĪVES JAUTĀJUMIEM: kā ir radies Visums? Kā ir radušies cilvēki? Kāda ir dzīves jēga? Kas mūs gaida nākotnē?

Daži atgaiņājas no šiem jautājumiem, jo uzskata, ka atbildes atrodas ārpus cilvēku saprašanas. Citi domā, ka uzdot šādus jautājumus ir bezjēdzīgi, jo, viņuprāt, dzīvība ir radusies evolūcijas ceļā. ”Nekādu dievu nav. Tāpēc nav nozīmes meklēt dzīves jēgu,” paziņoja vēsturnieks un biologs Viljams Provains. Viņš piebilda: ”Nav nekāda negrozāma pamata morālei, nav fundamentālas dzīves jēgas.”

Taču ne visi ir vienisprātis ar šādu fatālistisku attieksmi. Daudzi redz, ka Visums ir pakļauts noteiktiem un skaistiem matemātiskiem likumiem. Viņi apbrīno dabā pastāvošās konstrukcijas, kuras cilvēki cenšas atdarināt. Katru dienu viņi pārliecinās, ka sarežģītās un augsti funkcionālās dabas sistēmas liecina par saprāta darbību, nevis par nekontrolētiem spēkiem.

Šādi spriedumi ir pamudinājuši dažus evolucionistus pārskatīt savus uzskatus. Lūk, divi piemēri.

NEIROĶIRURGS ALEKSEJS MARNOVS. Viņš stāsta: ”Skolā mums mācīja ateismu un evolūcijas teoriju. Valdīja priekšstats, ka Dievam tic tikai neizglītoti cilvēki.” Tomēr 1990. gadā viņa uzskati sāka mainīties.

Aleksejs saka: ”Es vienmēr esmu centies visam atrast loģisku izskaidrojumu. Piemēram, es domāju par cilvēka smadzenēm. Šis unikālais orgāns pamatoti tiek uzskatīts par vissarežģītāko konstrukciju Visumā. Bet vai smadzenes ir domātas tikai tam, lai mēs iegūtu zināšanas un prasmes un pēc tam nomirtu? Tas likās neloģiski un bezjēdzīgi. Tāpēc es sāku aizdomāties: kāpēc mēs dzīvojam? Kāda ir dzīves jēga? Pēc ilgām pārdomām, es nonācu pie secinājuma, ka ir jāpastāv Radītājam.”

Dzīves jēgas meklējumi pamudināja Alekseju iedziļināties Bībelē. Vēlāk viņa sieva, kas bija ārste un ateiste tāpat kā viņš, arī sāka mācīties Bībeli. Viņa gribēja pierādīt, ka viņas vīrs kļūdās. Taču galu galā viņi abi pārliecinājās par Dieva pastāvēšanu un uzzināja, kas Bībelē ir teikts par dzīves jēgu.

FIZIĶE HUABI JIŅA. Huabi Jiņa studēja fiziku un daudzus gadus nodarbojās ar plazmas pētījumiem. Plazma tiek uzskatīta par vienu no četriem vielas agregātstāvokļiem (piemēram, Saules viela atrodas šajā stāvoklī), tā galvenokārt sastāv no elektroniem un pozitīvi lādētiem joniem.

”Lai kādu dabas parādību mēs, zinātnieki, pētītu,” saka Huabi, ”mēs vienmēr pārliecināmies, ka visur valda apbrīnojama kārtība, kuras pamatā ir precīzi dabas likumi. ”Bet kas ir iedibinājis šos likumus?” es aizdomājos. ”Pat visparastāko plīti, uz kuras gatavo ēst, ir rūpīgi jākontrolē. Tad kurš ir noteicis likumus, kas regulē Sauli?” Ar laiku es sapratu, ka loģiskākā atbilde ir rodama Bībeles pirmajos vārdos: ”Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.”” (1. Mozus 1:1.)

Bez šaubām, zinātne bieži atbild uz jautājumu ”Kā?”. Piemēram, tā izskaidro, kā darbojas smadzenes un kā Saule ražo gaismu un siltumu. Taču, kā saprata Aleksejs un Huabi, Bībele atbild uz daudz svarīgāku jautājumu ”Kāpēc?”. Kāpēc pastāv Visums? Kāpēc tajā viss ir pakļauts noteiktiem likumiem? Kāpēc mēs esam radīti?

Bībelē teikts, ka Dievs mūsu planētu ”nav radījis kā tukšu vietu, bet lai tā būtu apdzīvota”. (Jesajas 45:18.) Ir skaidrs, ka Dievs ir radījis zemi ar noteiktu nolūku, un, kā mēs uzzināsim nākamajā rakstā, viņa nodoms sniedz mums drošu cerību uz nākotni.