Iet uz pamatdaļu

Kas ir Jehova?

Kas ir Jehova?

Bībeles atbilde

 Kā rakstīts Bībelē, Jehova ir vienīgais patiesais Dievs. Viņš ir tas, kurš ir radījis visu. (Atklāsmes 4:11.) Viņu pielūdza tādi pravieši kā Ābrahāms un Mozus, un viņu pielūdza arī Jēzus. (1. Mozus 24:27; 2. Mozus 15:1, 2; Jāņa 20:17.) Jehova nav vienas tautas Dievs — viņš ir ”Ķēniņš pār visu zemi”. (Psalms 47:2.)

 Saskaņā ar Bībeli, Jehova ir Dieva vārds, un tā sauc tikai viņu. (2. Mozus 3:15; Psalms 83:18.) Dieva vārds ir cēlies no ebreju valodas darbības vārda, kas nozīmē ”būt; kļūt”, un, pēc daudzu zinātnieku domām, nozīmē ”viņš liek tapt”. Šis Dieva vārda nozīmes skaidrojums labi atbilst gan tam, ka Jehova ir Radītājs, gan tam, ka viņš piepilda savu nodomu. (Jesajas 55:10, 11.) Bībele mums arī palīdz iepazīt Jehovas personību, un tajā sevišķi ir izcelta viņa mīlestība. (2. Mozus 34:5—​7; Lūkas 6:35; 1. Jāņa 4:8.)

 Ebreju valodā Dieva personvārdu rakstīja ar četriem līdzskaņiem (יהוה), kurus dēvē par tetragrammu un latviski atveido JHVH. Precīza Dieva vārda sākotnējā izruna nav zināma. Dieva vārda forma ”Jehova” jau sen tiek lietota daudzās valodās. a Tā sen ir pazīstama arī latviešu valodā. Piemēram, 17. gadsimta beigās izdotajā Ernsta Glika Bībeles tulkojumā, kas ir pirmais Bībeles tulkojums latviešu valodā, zemsvītras piezīmēs parādās vārds ”JEHOVAH”.

Kāpēc nav zināma Dieva vārda sākotnējā izruna?

 Senebreju rakstā bija tikai līdzskaņu burti, un ebreji, lasot tekstu, labi zināja, kādi patskaņi jāpievieno. Taču, kad Ebreju raksti (”Vecā Derība”) bija pabeigti, ebreju vidū izveidojās māņticīgs priekšstats, ka Dieva vārdu nedrīkst izrunāt. Lasot balsī tekstu, kurā bija minēts Dieva vārds, viņi to neizrunāja un aizstāja ar vārdu ”Kungs” vai ”Dievs”. Laika gaitā šis māņticīgais paradums nostiprinājās, un Dieva vārda sākotnējā izruna tika aizmirsta. b

 Daļa zinātnieku uzskata, ka pareizā Dieva vārda izruna ir Jahve, bet citi dod priekšroku citiem variantiem. Vienā no Nāves jūras rokrakstiem, kurā ir lasāma daļa no grieķu valodā pārtulkotas 3. Mozus grāmatas, lietota Dieva vārda forma ”Iao”. Agrīnie baznīcas tēvi savos darbos ir lietojuši tādas formas kā ”Iae”, ”Iabe” un ”Iaūe”. Taču nav iespējams pierādīt, ka Dieva vārdu sākotnēji izrunāja kādā no šiem variantiem. c

Nepareizi priekšstati par Dieva vārda lietojumu Bībelē

 Nepareizs priekšstats. Tulkojumos, kuros parādās vārds Jehova, tas Bībeles tekstam ir pievienots patvaļīgi.

 Fakts. Dieva personvārds, ko ebreju valodā rakstīja ar četriem līdzskaņiem, sauktiem par tetragrammu, Bībeles oriģināltekstā ir sastopams aptuveni 7000 reižu. d Lielākajā daļā tulkojumu Dieva vārds apzināti ir aizstāts ar tituliem, piemēram, ar titulu ”Kungs”.

 Nepareizs priekšstats. Visvareno Dievu nav vajadzīgs saukt kādā vārdā.

 Fakts. Dieva iedvesmoti, Bībeles sarakstītāji ir lietojuši viņa vārdu tūkstošiem reižu, un, kā var redzēt Bībelē, Dievs vēlas, lai viņa kalpi sauktu viņu vārdā. (Jesajas 42:8; Joēla 2:32; Maleahija 3:16; Romiešiem 10:13.) Dievs nosodīja viltus praviešus, kas centās panākt, lai cilvēki aizmirstu viņa vārdu. (Jeremijas 23:27.)

 Nepareizs priekšstats. Ir jāseko ebreju tradīcijai un Dieva vārds no Bībeles teksta jāizņem.

 Fakts. Lai gan daudzi Ebreju rakstu pārrakstītāji vairījās izrunāt Dieva vārdu, viņi neuzdrošinājās Dieva vārdu Bībeles tekstā aizstāt ar kaut ko citu. Dievs nevēlas, lai mēs sekotu paražām, kas ir pretrunā ar viņa likumiem. (Mateja 15:1—3.)

 Nepareizs priekšstats. Dieva vārds Bībeles tekstā nav jālieto tāpēc, ka tā sākotnējā izruna precīzi nav zināma.

 Fakts. Šāds spriedums būtībā nozīmē, ka Dievs vēlas, lai viņa vārdu visās valodās izrunātu vienādi. Taču, kā liecina Bībele, senatnē Dieva kalpi personvārdus dažādās valodās izrunāja dažādi.

 Apskatīsim vienu piemēru — izraēliešu tiesneša Jozuas vārdu. Pirmā gadsimta kristieši, kas runāja ebrejiski, acīmredzot izrunāja viņa vārdu ”Jehōšūa”, savukārt grieķu valodā runājošie kristieši teica ”Iēsūs”. Grieķiski sarakstītajā Bībeles daļā ir lietota Jozuas vārda grieķiskā forma, un tas nozīmē, ka kristieši lietoja tādas personvārdu formas, kādas bija pieņemtas viņu valodā. (Apustuļu darbi 7:45; Ebrejiem 4:8.)

 To pašu principu var attiecināt uz Dieva vārdu. Kaut gan nav zināms, kāda bija šī vārda sākotnējā izruna, vissvarīgākais ir tas, lai Dieva vārds tiktu lietots visur, kur tas ir bijis Bībeles oriģināltekstā.

a Pirmais tulkojums angļu valodā, kurā bija iekļauts Dieva vārds, bija Viljama Tindeila 1530. gadā izdotais Pentateihs. Viņš savā tulkojumā Dieva vārdu rakstīja ”Iehouah”. 16. gadsimtā, kad Bībele tika pārtulkota citās Eiropas valodās, šādu vai līdzīgu rakstību lietoja daudzi Bībeles tulkotāji, piemēram, Sebastjans Minsters (latīņu valodā, 1534), Pjērs Robērs Olivetāns (franču valodā, 1535), Antonio Bručoli (itāļu valodā, 1540) un Kasiodoro de Reina (spāņu valodā, 1569).

b Katoļu enciklopēdijā New Catholic Encyclopedia (2. izd., 14. sēj., 883., 884. lpp.) ir teikts: ”Pēctrimdas periodā pret vārdu Jahve sāka izturēties ar īpašu godbijību, un radās paraža to aizstāt ar vārdu ADŌNĀJ [Kungs] vai ELŌHĪM [Dievs].”

c Plašāku informāciju sk. Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma pielikumā A4 (”Dieva personvārds Ebreju rakstos”).

d Theological Lexicon of the Old Testament (2. sēj., 523., 524. lpp.)