Bībelē ar vārdu ”dvēsele” tiek tulkots ebreju vārds nefeš un grieķu vārds psychē. Ebreju vārds burtiski nozīmē ”elpotājs; elpojoša būtne”, un grieķu vārds nozīmē ”dzīva būtne”. a Tātad dvēsele ir pati dzīvā būtne visā savā veselumā, nevis kāda tās daļa, kas turpina dzīvot pēc ķermeņa nāves. Izpētīsim, kā Bībele atklāj, ka cilvēka dvēsele ir pats cilvēks.

•   Kad Dievs Jehova radīja pirmo cilvēku Ādamu, tad, kā teikts Bībelē, ”cilvēks tapa par dzīvu dvēseli”. (1. Mozus 2:7, Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts.) Ādamam nepiešķīra dvēseli — viņš kļuva par dzīvu dvēseli, par dzīvu būtni.

•   Bībelē ir minēts, ka dvēselei ”gribas ēst gaļu” un tā var būt izslāpusi (5. Mozus 12:20; Sālamana pamācības 25:25, Bībeles 1965. gada izdevums), tā pakļaujas likumiem (Romiešiem 13:1, Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts), tā strādā, ēd un pieskaras mirušajam. (3. Mozus 5:2; 7:20; 23:30.) To visu, protams, var darīt tikai pats cilvēks.

Vai tā ir nemirstīga?

 Nē, dvēsele var nomirt. Par to liecina daudzi Bībeles panti. Tālāk ir daži piemēri.

•   ”Kura dvēsele grēko, tai jāmirst.” (Ecehiēla 18:4, 20, Bībeles 1965. gada izdevums.)

•   Runājot par sodu, kas senajā Izraēlā pienācās par visnopietnākajiem pārkāpumiem, bauslībā ir teikts: ”Tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla.” (2. Mozus 12:15, 19, Bībeles 1965. gada izdevums.) Savukārt 3. Mozus 19:8 ir teikts: ”Šai dvēselei ir jātop izdeldētai.”

•   Dažos Bībeles pantos, runājot par mirušu cilvēku, tiek lietots izteiciens, kas burtiski nozīmē ”mirusi dvēsele”. (3. Mozus 21:11; 4. Mozus 6:6.) Daudzos Bībeles izdevumos tas tiek tulkots kā ”mirušais”, ”miris cilvēks” vai ”mironis”, bet oriģināltekstā tur parādās vārds nefeš, t.i., ”dvēsele”.

Dvēsele un dzīvība

 Reizēm vārdi ”dvēsele” un ”dzīvība” Bībelē tiek lietoti pārmaiņus kā sinonīmi. Piemēram, Ījaba 33:22 ebreju valodā vārds nefeš (”dvēsele”, LB-65) ir lietots paralēli vārdam ”dzīvība”. Tāpat Bībelē runāts par to, ka cilvēks savu dvēseli jeb dzīvību var pakļaut briesmām un citi pēc tās var tīkot. (2. Mozus 4:19; Tiesnešu 9:17; Filipiešiem 2:30.)

 Šis vārda ”dvēsele” lietojums mums palīdz saprast 1. Mozus 35:18, kur, stāstot par Rāheles nāvi, ir teikts, ka ”viņu atstāja dvēsele” (Bībeles 2012. gada izdevums) vai ”viņas dvēsele šķiroties no viņas” (Bībeles 1965. gada izdevums). Šis tēlainais izteiciens nozīmē, ka viņas dzīvība izdzisa.

No kurienes nāk priekšstats par nemirstīgu dvēseli?

 Kristīgās konfesijas, kurām raksturīga ticība nemirstīgai dvēselei, šo mācību ir aizguvušas no sengrieķu filozofijas, nevis Bībeles. Britu enciklopēdijā teikts: ”Vietās, kur Bībelē ir minēta dvēsele, tā ir saistīta ar elpu. Bībelē nav nošķirta nemateriāla dvēsele no fiziska ķermeņa. Kristiešu uzskati par ķermeņa un dvēseles dihotomiju sakņojas sengrieķu priekšstatos.”

 Dievam nav pieņemama viņa mācību apvienošana ar cilvēku filozofiskajiem priekšstatiem, piemēram, uzskatu par nemirstīgu dvēseli. Bībelē mēs tiekam brīdināti: ”Piesargieties, ka neviens jūs nesagūsta ar filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku tradīcijām.” (Kolosiešiem 2:8.)